Desde independénsia to’o agora gasta biliaun $2 ba estrada kilómetru 2.000

6 February 2022

Traballadór sira ezekuta hela obra Estadu iha terrenu. Imajen TATOLI/António Gonçalves

ERMERA, 13 janeiru 2022 (TATOLI)–Ministru Obra Públika (MOP), Salvador Eugênio Soares dos Reis Pires, hateten, estrada iha territóriu nasionál hamutuk kilómetru 6.000-resin, ne’ebé desde independénsia to’o agora foin hadi’a de’it balun.

“Ita-nia estrada hotu konstitui hosi estrada nasionál, munisipál, urbana no rurál hamutuk kilómetru 6.000-resin ne’ebé perkore Timor-Leste tomak. Governu ida uluk dezde independénsia mai to’o agora halo ona estrada kilómetru 2000-resin ho osan biliaun $2-resin,” Ministru Salvador informa liuhosi diálogu komunitáriu iha salaun Parokiál Gleno, munisípiu Ermera, kinta ne’e.

Enkuantu, estrada nasionál kilómetru 1.200, foin halo kilómetru 500-resin, finansia hosi Fundu Empréstimu, ne’ebé balun kompleta ona no balun la’o hela, estrada munisipál hosi kilómetru 900 foin halo kilómetru 33, estrada rurál hosi kilómetru 3.700-resin foin halo kilómetru 700-resin.

“Ida-ne’e atu hateten katak ho rekursu finanseiru ne’ebé limitadu, tenki prioritiza setór importante sira seluk hanesan agrikultura, saúde, edukasaun no ema mak sai alvu, entaun ita tenki fahe osan ne’e maski infraestrutura bázika hanesan komponente importante ida hosi kapitál sosiál,” Ministru akresenta

Progresu MOP tinan 2018 to’o 2021

Ministru relata, iha promosaun projetu no prosesu administrativa tuir lei, tantu projetu liña ministériu no mós ida ne’ebé mak Governu prekore ba Fundu Infraestrutura, nia prosesu hanesan, hafoin Orsamentu Jerál Estadu (OJE) kuandu orsamentada iha programa MOP, Ajénsia Dezenvolvomentu Nasionál (ADN) tenki halo verifikasaun, hafoin Governu bele loke konkursu.

Ba projetu sira ne’ebé perkore ba Fundu Infraestrutura, hafoin ADN verifika, sei lori ba Konsellu Administrasaun Fundu Infraestrutura (KAFI) aprova, hafoin Komisaun Nasionál Aprovizionamentu (CNA, sigla portugés)  loke konkursu, no fó ba MOP ho empreza sira ezekuta, ne’ebé nia pagamentu mós hanesan.

Kona-ba eletrisidade, polítika VIII Governu mak atu finaliza projetu eletrifikasaun iha fin tinan 2023 ba suku 76, ne’ebé iha tinan 2021 Eletrisidade de Timor-Leste, Empreza Públika (EDTL, E.P) anúnsia ona projetu pakote 34 no iha semana kotuk pakote 44 tan, nune’e projetu pakote 78 mak EDTL.EP fó sai ona.

Notísia relevante: EDTL introdús projetu eletrifikasaun pakote 44 ba empreza interesadu

Projetu 78 ne’e kobre suku 55 hosi suku 76 iha territóriu tomak ne’ebé seidauk asesu liña eletrisidade, enkuantu restante suku 21 sei halo levantamentu no tuir planu EDTL, E.P nian iha inísiu tinan ne’e sei loke tan pakote ba datoluk hodi konklui projetu eletrifikasaun suku sira ne’ebé seidauk hetan.

Hosi projetu 78 kobre ne’ebé ba suku 55 ne’e inklui suku iha Ermera, ne’ebé ba munisípiu Ermera nian hahú iha suku Goulolo-aldeia Oplana, Humboe-aldeia Hatalin, Eskola Báziku Era Ulu-sede suku Era Ulu, Parami-Sio, Laklo-Ailaku, Obulu-Nunumea, Hatulia vila-Samara, Samara-Leimea kraik.

Enkuantu, hein hela liña fiksu, iha kedas tinan 2019 MOP halo programa eletrifikasaun rurál, ne’ebé fó solar panel ba komunidade asesu hodi bele hele iha liña eletrisidade, nune’e hein instalasaun fisku.

Suku ne’ebé sai benefisiáriu hanesan Baboe Leten, Baboe Kraik, Koliati, Alelo no Manusahe. Iha tinan 2022 ne’e MOP planeia estabelese eletrifikasaun rurál ba suku tolu, iha Koliati aldeia hotu hanesan Hauhei uma-kain lima, Manukati uma-kain lima, Aihatedu uma-kain sia, Manuletu uma-kain 15, Raikua uma-kain 10, Klaitrema uma-kain 12, no Teoru 15.

Suku Ailelo aldeia Tata uma-kain lima, Lerema uma-kain rua, Betufu uma-kain 16, Suku Manusae, Hatete uma-kain sia.

Kona-ba estrada iha tinan 2018 to’o 2021, ba munisípiu Ermera halo projetu pakote 33 ho distánsia kilómetru 136, konstitui hosi estrada rurál manutensaun pakote 25 kilómetru 126.

“Manutensaun ne’e importante tanba hafoin ita halo tenki mantein, atu nune’e ita-nia estrada sira kontinua funsiona hodi fasilita atividade sidadaun sira nian loron-loron,” Ministru dehan.

Estrada kilómetru 213 iha tinan 2022

Iha tinan 2022, sei halo estrada pakote 51 ho distánsia kilómetru 213, konsitutui hosi estrada rurál kilómetru 44, ne’ebé fahe ba manutensaun 16 no reabilitasaun 28, ponte tolu no mós estrada nasionál balun.

Projetu estrada sira ne’e iha Ermera mak estrada liga Aitutu-Hatubulico ho distánsia kilómetru 11,9, Hatubuilico-Letefoho kilómetru 18,4, Letefoho-Gleno kilómetru 24,5, Humboe-Ermera kilómetru 4,8, no mós hosi Ponte ba Gleno kilómetru 6,4.

“Ne’e dezeñu hotu ona no haruka ba ona Komisaun Nasionál Aprovizionamentu (CNA, sigla portugés) hodi loke konkursu, tanba KAFI halo ona aprovasaun uza fundu empréstimu hodi husu Banku Mundiál,” Governante ne’e esplika.

Kona-ba estrada munisipál iha Ermera, mak hanesan Ermera-Fatubesi iha tinan 2018 lansa ona no ninia progresu to’o ona 80%, foin lalais rai udan maibé Govenu husu empreza atu mitiga tiha molok entrega tenki ho kualidade.

Hosi Aileu Seloi-Gleno kilómetru 17,5, hanesan hola parte estrada munisipál tanba iha tinan 2018, bainhira Primeiru-Ministru fó mai MOP millaun $10 atu halo estudu no mós projetu balun, konklui hotu ona no haruka ona ba ADN halo verfikasaun.

Kona-ba ponte, mak hanesan Vera Railaco, Railaco kraik ba Railaco Leten metru 20, iha 2019 inklui iha pakote 10 ne’ebé halo ba ponte hanesan ponte Comoro mota ulun no mós ponte sira seluk.

Ponte Lumutu liga Letefoho-Ermera rezultadu verifikasaun ADN finaliza no KAFI mós aprova ona, tau ba estudu iha tinan 2022, enkuantu ponte Sare liga Ermera-Liquiçá ho distánsia metru 188, sei avansa ba estudu uluk iha tinan 2022.

Enkuantu, hein planu fiksu Governu mós prevee osan hodi halo manutensaun atu nune’e rekupera lai kondisaun labele a’at liu hodi nune’e fasilita lai atividade loron-loron nian.

Tanba ne’e maka sei halo manutensaun estrada trosu Ermera villa Maria, trosu Tibar-Gleno kilómetru 35, Ermera-Hauba kilómetru 48.

Ministru Administrasaun Estatál, Miguel Pereira de Carvalho. Imajen TATOLI/Francisco Sony

ERMERA, 13 janeiru 2022 (TATOLI)–Ministériu Administrasaun Estatál (MAE) iha tinan 2021 prodús ona fixa família hamutuk 200.000 ba sidadaun iha territóriu tomak.

“Ha’u haruka imprime ona fixa família hamutuk 200.000 hodi haruka ba sede suku hotu, tanba ne’e husu autoridade lokál sira atu uza hodi atualiza fixa família sira tanba lista ne’ebé foin lalais hatama, uza ba subsídiu $200 no benefisiáriu ba Cesta Bázika ne’ebé ikus liu iha maiu 2020, katak tinan-rua ba kotuk,” Ministru Administrasaun Estatál, Miguel Pereira de Carvalho, informa iha diálogu komunitáriu, iha salaun Parokiál Gleno, Ermera, kinta ne’e.

Atualizasaun dadus hodi fó resposta ba programa seguransa alimentár ne’ebé sei implementa tinan ne’e ho alokasaun orsamentu millaun $80.

“Daudaun Ministériu Turizmu, Komérsiu no Indústria (MTKI) husu ona ba ha’u atu fó dadus ikus família no membru família iha suku idaidak,” nia akresenta.

Tanba ne’e, governante ne’e husu xefe suku atu atualiza fixa família ne’ebé atribui ona, nune’e bele fornese dadus ba administradór postu sira hodi submete ba Governu sentrál.

“Apelu ne’e la’ós de’it ba autoridade lokál munisípiu Ermera, maibé ba xefe suku hotu iha territóriu nasionál, hodi nune’e bele atualiza dadus molok implementa programa Governu ne’ebé aprova ona hosi Parlamentu Nasionál,” Ministru dehan.

Primeiru-Ministru (PM), Taur Matan Ruak, halo diálogu komunitáriu iha salaun Parokiál Gleno, kinta (13/01). Imajen TATOLI/Jogerjo Guterres

ERMERA, 13 janeiru 2022 (TATOLI)–Primeiru-Ministru (PM), Taur Matan Ruak, defende durante nia mandatu se la hasai funsionáriu sira ne’ebé serbisu iha nia gabinete.

“Sosiedade Sivil husu atu redús funsionáriu, preokupasaun ne’e difisil tanba ha’u-nia filozofia paun iha nia-oan mak ita hasai ne’e problema, ha’u kuandu asume knaar nu’udar Primeiru-Ministru, ha’u-nia xefe gabinete atu hasai funsionáriu kontratadu hotu, feto no mane nadodon halai hadau malu atu mai hasoru ha’u. Ha’u husu ba sira tanba sá, sira hatán dehan atu hasai ami, ha’u dehan atu hasai halo saida, imi manán osan $100 ne’e hasai halo saida, hasai ida manán $10.000 ne’e,” PM hateten iha ámbitu diálogu komunitáriu iha salaun Parokiál Gleno, kinta ne’e.

Uluk bainhira kontratu hotu bele ba ona uma, maibé ikus mai nakonu fali iha ministériu sira, só Ministériu Edukasaun, Juventude no Desportu (MEJD) mak konsege hasai.

“Sira ne’ebé hasai loron-loron ba hasoru ha’u, maibé ha’u dehan lei fó dalan ba Ministra atu hasai ne’ebé hasai ona, ha’u hatama fali imi ladi’ak, entaun iha dalan rua, ida mak ba negosia ho Ministra, seluk ba Tribunál maibé bele dehan katak ba Tribunál imi bele lakon, tanba kontratu hotu nia iha direitu atu la hanaruk,” PM esplika.

Iha biban hanesan, Reprezentante Sosiedade Sivil, Daniel Santos do Carmo, preokupa ho funsionáriu públiku barak la produtivu, tanba ne’e nia husu atu komunika ho Komisaun Funsaun Públiku atu haree kestaun ne’e.

“hotu-hotu simu osan maibé produtividade zero, tanba ne’e presiza muda ida-ne’e. Krítika ne’ebé koloka konsidera hanesan dezafiu tanba ita-nia rain iha funsionáriu públiku hamutuk 50.000-resin, kada tinan ida gasta osan $240.000 selu funsionáriu públiku, maibé ami-nia preokupasaun maka produtividade atu ezekuta de’it orsamentu biliaun $1,5 ka $2 mós la hotu, ninia problema iha ne’ebé, problema ne’e maka iha kapasidade funsionáriu públiku,” nia preokupa.

Daniel Santos konsidera, jestaun administrasaun modernu agora ema la uza ona funsionáriu públiku.

“Tanba ne’e sosiedade sivil nia sujestaun, Parlamentu Nasionál halo lei foun hodi taka funsaun públiku no halo rekrutamentu bazeia ba serbisu, rekruta diretór ida atu halo serbisu tinan-rua ka tolu, kada tinan halo avaliasaun kuandu nia dezempeñu ladi’ak hasai nia, labele sai hanesan funsionáriu públiku, muda tun sa’e de’it maibé produtividade laiha mós kontinua, entaun povu lakon osan selu funsionáriu,” Reprezentante Sosiedade Sivil ne’e sujere.

Primeiru-Ministru (PM), Taur Matan Ruak, halo diálogu komunitáriu iha salaun Parokiál Gleno, kinta (13/01). Imajen TATOLI/Jogerjo Guterres

ERMERA, 13 janeiru 2022 (TATOLI)—Primeiru-Ministru (PM), Taur Matan Ruak, preokupa tanba durante tinan 20 nia-laran, kontentór sira ne’ebé tula sasán importasaun, bainhira filafali ba sira-nia nasaun orijen la sosa buat ruma hosi Timór.

“Ha’u konkorda ho sosiedade sivil nia hanoin, katak kontentór fila mamuk, tanba ne’e ita hanoin atu taubuat ruma iha laran,” PM hateten iha ámbitu diálogu komunitáriu iha salaun Parokiál Gleno, hodi hatán ba preokupasaun Sosiedade Sivil, kinta ne’e.

Antes ne’e, Xefe Governu komunika ona ho parseiru balun hodi rezolve hamutuk.

“Foin lalais ha’u ko’alia ho eis Embaixadór tuan, bainhira hasoru ha’u molok nia fila no ha’u husu ba nia katak ha’u iha preokupasaun ida mak devize komersiál, ne’ebé kada tinan ami sosa sasán hosi li’ur barak, depois ita boot sira sosa ami-nia saida? nia hatán agora sira ajuda hela hodi halo karau sira iha Timór labele moras, nune’e bele fa’an ba Indonézia inklui nuu iha Timór ain a’as tebes, ami ajuda hatama nuu hun badak,” nia akresenta.

Nune’e mós, Xefe Ezekutivu husu ba populasaun Ermera, ne’ebé nu’udar munisípiu ida riku kafé tenke prodús halo barak inklui produtu seluk, hafoin haruka ba rai-li’ur.

“Foin daudaun ha’u ko’alia ho parseiru balun katak problema Timór mak produtividade, tanba ne’e sira husu tenki konvense oan matenek sira ba fali natar no to’os, tanba nasaun seluk emprezáriu agrikultór ne’e hasai estudu boot maibé agora timór-oan sira matenek tiha lakohi ba dezenvolve agrikultura maibé haruka mak katuas sira de’it ne’ebé forsa laiha, idade avansadu, no tékniku sira ne’ebé uza antigu ne’e oinsá bele aumenta produsaun,” nia informa.

Liga ho reseita Portu Dili, PM defende Governu tenke investe tanba kada tinan hosi atividade portuáriu mak bele hatama reseita ba kofre Estadu.

“Portu Dili iha tinan 2018 hatama osan millaun $69,2, to’o fali tinan 2020 millaun $71,7, no tinan 2021 millaun $72,4. Ita hanoin, kuandu ita la hadi’a portu ne’e, osan boot sira ne’e halai lakon tiha no ita foti osan iha ne’ebé, no bainhira hadi’a tiha kobra osan barak liu. Estratejia Governu la’ós de’it simu kontentór ne’ebé mai rai-laran, maibé kontentór ne’ebé ba rai seluk no bainhira hakarak tau provizóriu iha portu tenke selu,,” PM Taur dehan.

Reprezentante Sosiedade Sivil, Daniel Santos do Carmo, husu ba Governu atu labele orgullu ho investimentu sira iha portu, maibé haree uluk ba vida povu nian.

“Ita labele orgullu ho portu tanba kontentór tama mai nakonu, maibé fila ba mamuk, tanba ne’e Sosiedade Sivil nunka apresia mega projetu sira hanesan auto estrada to’o agora abandona, di’ak liu ita ko’alia sidade universitáriu,” nia hateten.

© 2024 Administrasaun Munisípiu Ermera