Asina Kontratu Entre Ministru Obras Públikas ho Kompañia

29 January 2026

𝐏𝐫𝐢𝐦𝐞𝐢𝐫𝐮 𝐌𝐢𝐧𝐢𝐬𝐭𝐫𝐮 𝐊𝐚𝐲 𝐑𝐚𝐥𝐚 𝐗𝐚𝐧𝐚𝐧𝐚 𝐆𝐮𝐬𝐦𝐚̃𝐨 𝐎𝐟𝐢𝐬𝐢𝐚𝐥𝐦𝐞𝐧𝐭𝐞 𝐇𝐚𝐥𝐨 𝐋𝐚𝐧𝐬𝐚𝐦𝐞𝐧𝐭𝐮 𝐅𝐚𝐭𝐮𝐤 𝐃𝐚𝐡𝐮𝐥𝐮𝐤 𝐛𝐚 𝐄𝐬𝐭𝐫𝐚𝐝𝐚 𝐔𝐫𝐛𝐚𝐧𝐚 Gleno, 𝐄𝐬𝐭𝐫𝐚𝐝𝐚 𝐆𝐥𝐞𝐧𝐨-𝐋𝐞𝐭𝐞𝐟𝐨𝐡𝐨 no Akompaña Asina Kontratu Entre Ministru Obras Públikas ho Kompañia 𝐢𝐡𝐚 Suku 𝐄𝐫𝐚𝐮𝐥𝐨, Postu Administrativu Letefoho, Munisipiu Ermera.

Segunda-Feira, 26/01/2026, Sua Exelensia Primeiru Ministru, 𝐊𝐚𝐲 𝐑𝐚𝐥𝐚 𝐗𝐚𝐧𝐚𝐧𝐚 𝐆𝐮𝐬𝐦𝐚̃𝐨 𝐇𝐚𝐥𝐨 𝐋𝐚𝐧𝐬𝐚𝐦𝐞𝐧𝐭𝐮 𝐅𝐚𝐭𝐮𝐤 𝐃𝐚𝐡𝐮𝐥𝐮𝐤 𝐛𝐚 𝐄𝐬𝐭𝐫𝐚𝐝𝐚 𝐔𝐫𝐛𝐚𝐧𝐚 𝐆𝐥𝐞𝐧𝐨, 𝐄𝐬𝐭𝐫𝐚𝐝𝐚 𝐆𝐥𝐞𝐧𝐨-𝐋𝐞𝐭𝐞𝐟𝐨𝐡𝐨 no Akompaña Asina Kontratu Entre Ministru Obras Públikas ho Kompañia Manaan Nain sira mak Hanesan Kompañia Shabryca Construction Unip.Lda no China Civil Enginering Contruction Corporation (CCECC), Partisipa mos iha Eventu ne’e Membru Governu, Distintu Deputadu, PAM sira husi Dili, Manufahi, Viqueque, Kovalima, Atauro, Bobonaro Liquisa no Ermera hamutuk ho Estrutura, Pe. Vigario Foraneo, Pe. Paroku Letefoho, Administrador Postu Neen, Lideransa Lokal inklui komunidade husi Suku sira iha Munisípiu Ermera.

Iha intervensaun PAM, Sr. Josê Martinho dos Santos Soares agradese ba parte hotu ne’ebé ho esforsu maka’as hodi loron ohin 26/01/2026 assina kontratu no lansamentu ba estrada urbana no estrada Gleno-Letefoho, hanesan Autoridade Munisipál sente urgullu iha tinan ne’e Ermera simu dezenvolvimentu liu husi lansamentu fatuk dahuluk ba estrada urbana, estrada Gleno Letefoho, Humboe-Ermera inklui merkadu foun ne’ebé sei lansa iha tempu badak.

Iha fatin hanesan S.E. Primeiru Ministru Sr. Xanana Gusmão hateten, serimonia Lansamentu Fatuk Dahuluk ba estrada ne’e nu’udar promesa ne’ebé Governu promete hela katak “Esperansa La Bosok” tanba infreastrutura mk sai hanesan baze ba dezenvolvimentu hanesan estrada, bee moos, eletrisidade no seluk tan, alénde ne’e S.E. PM Sr. Xanana Gusmão husu atu Ministeriu Obras Públiku tau matan ba estrada Aiseo-Raemerhei tanba nu’udar fatin istóriku iha tempu rezistensia.

Estrada Gleno-Letefoho nu’udar projetu husi MOP ne’ebé sei responsabeliza husi Kompañia CCECC ho total Orsamentu 𝐔$. 𝟑𝟖,𝟖𝟎𝟎,𝟎𝟓𝟒.𝟎𝟎 no estrada urbana sei responsabeliza husi Kompañia Shabryca Construction Unip.Lda, distánsia estrada Letefoho kobre 30 km enkuantu Gleno 54 km.

@#𝐌𝐞́𝐝𝐢𝐚𝐀𝐌𝐄/𝐈/𝟐𝟎𝟐𝟔@#

𝐀𝐮𝐭𝐨𝐫𝐢𝐝𝐚𝐝𝐞 𝐌𝐮𝐧𝐢𝐬𝐢𝐩𝐚́𝐥 𝐄𝐫𝐦𝐞𝐫𝐚 𝐄𝐬𝐭𝐚𝐛𝐞𝐥𝐞𝐬𝐞 𝐊𝐨𝐦𝐢𝐬𝐚𝐮𝐧 𝐎𝐫𝐠𝐚𝐧𝐢𝐳𝐚𝐝𝐨𝐫𝐚 𝐍𝐢𝐯𝐞𝐥 𝐌𝐮𝐧𝐢𝐬𝐢́𝐩𝐢𝐮 𝐛𝐚 𝐀𝐬𝐬𝐢𝐧𝐚 𝐊𝐨𝐧𝐭𝐫𝐚𝐭𝐮 Rehabilitasaun 𝐄𝐬𝐭𝐫𝐚𝐝𝐚 𝐔𝐫𝐛𝐚𝐧𝐚 Gleno 𝐧𝐨 Estrada Publiku 𝐆𝐥𝐞𝐧𝐨-𝐋𝐞𝐭𝐞𝐟𝐨𝐡𝐨 𝐍𝐞’𝐞𝐛𝐞́ 𝐒𝐞𝐢 𝐑𝐞𝐚𝐥𝐢𝐳𝐚 𝐢𝐡𝐚 Eraulo Data 𝟐𝟔/𝟎𝟏/𝟐𝟎𝟐𝟔

Relasiona ho projetu Ministériu Obras Públiku kona-bá programa lansamentu fatuk dahuluk ba estrada Gleno-Letefoho ne’ebé sei realiza iha loron 26 Janeiru 2026, Exelénsia Prezidente Autoridade Munisipál Ermera, 𝐒𝐫. 𝐉𝐨𝐬𝐞́ 𝐌𝐚𝐫𝐭𝐢𝐧𝐡𝐨 𝐝𝐨𝐬 𝐒𝐚𝐧𝐭𝐨𝐬 𝐒𝐨𝐚𝐫𝐞𝐬 hala’o enkontru ho Sekretáriu Autoridade no Diretores Servisu Munisipais inklui Administradór Postu Administrativu ho estrutura hodi estabelese Komisaun Organizadora nivel Munisípiu.

Iha enkontru ne’e deside Exelentíssimu Sekretáriu PIDI, 𝐒𝐫. 𝐀𝐧𝐭𝐨́𝐧𝐢𝐨 𝐀𝐥𝐯𝐞𝐬 𝐝𝐚 𝐂𝐨𝐬𝐭𝐚 nu’udar Prezidente Komisaun Organizadora hamutuk no estabelese mós seksaun hodi apoiu programa refere.

Kuarta-Feira, 21/01/2026, Koordenadór Komisaun Organizadora ho ekipa traballu tun iha terenu hodi hala’o enkontru ho Administrador Postu Administrativu Ermera no Letefoho hamutuk ho Autoridade Lokal no komunidade sira iha sede suku Eraulo Postu Administrativu Letefoho Munisípiu Ermera. Alénde ne’e ekipa traballu Munisipál observa mós fatin ba lansamentu ne’ebé ateru hela husi Kompañia ne’ebé sei responsabeliza ba rehabilitasaun estrada refere.

Prezidente Autoridade Munisipiu Ermera mos Konvida Komunidade no Entidade sira hotu atu mai Asiste Assina Kontratu ba Rehabilitasaun Estrada Refere ho Agenda hanesan iha Anexu

@#𝐌𝐞́𝐝𝐢𝐚𝐀𝐌𝐄/𝐈/𝟐𝟎𝟐𝟔@#

Kuarta-Feira, 07/01/2026, Sua Exelénsia Prezidente Autoridade Munisipál, 𝐒𝐫. 𝐉𝐨𝐬𝐞́ 𝐌𝐚𝐫𝐭𝐢𝐧𝐡𝐨 𝐝𝐨𝐬 𝐒𝐚𝐧𝐭𝐨𝐬 𝐒𝐨𝐚𝐫𝐞𝐬 halo abertura ba enkontru PAA 2026 nian ho Diretores Servisu Munisipais no Xefe Departamentu sira hodi aprezenta 𝐏𝐥𝐚𝐧𝐮 𝐀𝐬𝐚𝐮𝐧 𝐀𝐧𝐧𝐮𝐚𝐥 (𝐏𝐀𝐀) 𝟐𝟎𝟐𝟔, iha Salaun VIP Autoridade Munisípiu Ermera.

Objetivu husi enkontru ne’e hodi aprezenta 𝐏𝐥𝐚𝐧𝐮 𝐀𝐬𝐚𝐮𝐧 𝐀𝐧𝐧𝐮𝐚𝐥 (𝐏𝐀𝐀) 𝟐𝟎𝟐𝟔, ne’ebe Aprezenta husi 𝐒𝐫𝐚. 𝐈𝐬𝐚𝐛𝐞𝐥 𝐝𝐨𝐬 𝐑𝐞𝐢𝐬 𝐌𝐚𝐫𝐭𝐢𝐧𝐬, Diretora Servisu Munisipál Agência Planeamentu, alénde ne’e iha mós diskusaun ba implementasaun servisu husi kada diresaun Servisu Munisipais 19 ne’ebé tutela ba Prezidensia Autoridade Munisípiu Ermera.

@#𝐌𝐞́𝐝𝐢𝐚𝐀𝐌𝐄/𝐈/𝟐𝟎𝟐𝟔@#

𝑬𝒓𝒎𝒆𝒓𝒂 23 𝑫𝒆𝒛𝒆𝒎𝒃𝒓𝒖 2025

𝑺𝒖𝒂 𝑬𝒙𝒆𝒍𝒆𝒏𝒔𝒊𝒂 𝑷𝒓𝒆𝒛𝒊𝒅𝒆𝒏𝒕𝒆 𝑨𝒖𝒕𝒐𝒓𝒊𝒅𝒂𝒅𝒆 𝑴𝒖𝒏𝒊𝒔𝒊́𝒑𝒊𝒖 𝑬𝒓𝒎𝒆𝒓𝒂 𝑺𝒓. 𝑱𝒐𝒔𝒆́ 𝑴𝒂𝒓𝒕𝒊𝒏𝒉𝒐 𝒅𝒐𝒔 𝑺𝒂𝒏𝒕𝒐𝒔 𝑺𝒐𝒂𝒓𝒆𝒔, 𝑯𝒂𝒎𝒖𝒕𝒖𝒌 𝒉𝒐 𝑬𝒔𝒕𝒓𝒖𝒕𝒖𝒓𝒂 𝒏𝒐 𝑭𝒖𝒏𝒔𝒊𝒐𝒏𝒂𝒓𝒊𝒖 𝑺𝒊𝒓𝒂 𝒉𝒐𝒕𝒖, 𝑖𝘩𝑎 𝑨𝒖𝒕𝒐𝒓𝒊𝒅𝒂𝒅𝒆 𝑴𝒖𝒏𝒊𝒔𝒊𝒑𝒂́𝒍 𝑬𝒓𝒎𝒆𝒓𝒂, 𝒉𝒂𝒕𝒐’𝒐 𝑹𝒂𝒉𝒖𝒏 𝑲𝒎𝒂𝒏𝒆𝒌 𝑵𝒂𝒕𝒂𝒍 𝑻𝒊𝒏𝒂𝒏 2025 𝒏𝒐 𝑲𝒔𝒐𝒍𝒐𝒌 𝑻𝒊𝒏𝒂𝒏 𝑭𝒐𝒖𝒏 2026 𝑵𝒆’𝒆𝒃𝒆́ 𝑵𝒂𝒌𝒐𝒏𝒖 𝒉𝒐 𝑫𝒂𝒎𝒆 𝒏𝒐 𝑺𝒖𝒔𝒆𝒔𝒖.

@#𝑴𝒆𝒅𝒊𝒂 𝑨𝑴𝑬/𝑿𝑰𝑰/2025#@

𝐌𝐀𝐄 𝐋𝐢𝐮𝐡𝐮𝐬𝐢 𝐃𝐢𝐫𝐞𝐬𝐚𝐮𝐧 𝐍𝐚𝐬𝐢𝐨𝐧𝐚́𝐥 𝐏𝐥𝐚𝐧𝐞𝐚𝐦𝐞𝐧𝐭𝐮 𝐧𝐨 𝐅𝐢𝐧𝐚𝐧𝐬𝐚𝐬 𝐌𝐮𝐧𝐢𝐬𝐢𝐩𝐚́𝐥 𝐇𝐚𝐥𝐚’𝐨 𝐀𝐭𝐮𝐚𝐥𝐢𝐳𝐚𝐬𝐚𝐮𝐧 𝐁𝐚𝐳𝐞 𝐝𝐞 𝐃𝐚𝐝𝐮𝐬 𝐢𝐡𝐚 𝐌𝐮𝐧𝐢𝐬𝐢́𝐩𝐢𝐮 𝐄𝐫𝐦𝐞𝐫𝐚

Kuarta-Feira, 17/12/2025, Exelénsia Prezidente Autoridade Munisipál 𝐒𝐫. 𝐉𝐨𝐬𝐞́ 𝐌𝐚𝐫𝐭𝐢𝐧𝐡𝐨 𝐝𝐨𝐬 𝐒𝐚𝐧𝐭𝐨𝐬 𝐒𝐨𝐚𝐫𝐞𝐬 halo abertura ba atividade 𝐀𝐭𝐮𝐚𝐥𝐢𝐳𝐚𝐬𝐚𝐮𝐧 𝐁𝐚𝐳𝐞 𝐝𝐞 𝐃𝐚𝐝𝐮𝐬 ne’ebé organiza husi MAE Liuhusi Diresaun Nasionál Planeamentu no Finansas Munisipál (DNPFM) ne’ebé tutela ba Diresaun Jeral DGL, iha Salaun Autoridade Munisípiu Ermera.

Atividade refere lidera husi Diretór DNPFM, 𝐒𝐫. 𝐄𝐠𝐢𝐝𝐢𝐨 𝐝𝐞 𝐉𝐞𝐬𝐮𝐬 𝐀𝐥𝐯𝐞𝐬 ho ekipa tékniku ne’ebé realiza durante loron tolu (3) hahu husi Kuarta-feira, 17/12/2025 to’o Sexta-Feira, 19/12/2025, aprezentasaun mak hanesan 𝑃𝑜𝑟𝑡𝑎𝑙 𝑀𝑢𝑛𝑖𝑠𝑖́𝑝𝑖𝑢 𝑛𝑜 𝑆𝐼𝐼𝐺𝑆𝐴, 𝐵𝑎𝑧𝑒 𝑑𝑒 𝐷𝑎𝑑𝑢𝑠 𝐸𝑙𝑒𝑖𝑡𝑜𝑟𝑎𝑙, 𝑃𝑟𝑜𝑓𝑖𝑙𝑒 𝑀𝑢𝑛𝑖𝑠𝑖́𝑝𝑖𝑢, 𝑃𝑟𝑖𝑒𝑛𝑥𝑒𝑚𝑒𝑛𝑡𝑢 𝐿𝑖𝑣𝑟𝑢 18 𝑏𝑎 𝑆𝑒𝑟𝑣𝑖𝑠𝑢 𝑀𝑢𝑛𝑖𝑠𝑖𝑝𝑎𝑖𝑠 𝑛𝑜 𝑎𝑘𝑎𝑚𝑝𝑎𝑛̃𝑎𝑚𝑒𝑛𝑡𝑢 𝐼𝑛𝑠𝑒𝑟𝑠𝑎𝑢𝑛 𝐷𝑎𝑑𝑢𝑠 ℎ𝑢𝑠𝑖 𝐸𝑘𝑖𝑝𝑎 𝑇𝑒́𝑘𝑛𝑖𝑘𝑢 𝑁𝑎𝑠𝑖𝑜𝑛𝑎́𝑙.

@#𝐌𝐞́𝐝𝐢𝐚𝐀𝐌𝐄/𝐗𝐈𝐈/𝟐𝟎𝟐𝟓@#

𝐍𝐮𝐧𝐮𝐭𝐚𝐥𝐢 𝟏𝟖 𝐃𝐞𝐳𝐞𝐦𝐛𝐫𝐮 𝟐𝟎𝟐𝟓

𝗘𝘅 𝗞𝗼𝗺𝗮𝗻𝗱𝗮𝗻𝘁𝗲 𝗱𝗮𝘀 𝗙𝗮𝗹𝗶𝗻𝘁𝗶𝗹 𝗔𝗸𝘁𝘂𝗮𝗹 𝗣𝗿𝗶𝗺𝗲𝗶𝗿𝘂 𝗠𝗶𝗻𝗶𝘀𝘁𝗿𝘂 𝗥𝗗𝗧𝗟 𝗞𝗮𝘆𝗿𝗮𝗹𝗮 𝗫𝗮𝗻𝗮𝗻𝗮 𝗚𝘂𝘀𝗺𝗮̃𝗼 𝗵𝗮𝗺𝘂𝘁𝘂𝗸 𝗵𝗼 𝗙𝗮𝗺𝗶𝗹𝗶𝗮, 𝗔𝘂𝘁𝗼𝗿𝗶𝗱𝗮𝗱𝗲 𝗻𝗼 𝗞𝗼𝗻𝗳𝗲𝘀𝗼𝗲𝗻𝘀 𝗥𝗲𝗹𝗶𝗴𝗶𝗼𝘇𝗮, 𝗘𝗻𝘁𝗶𝗱𝗮𝗱𝗲 𝗦𝗶𝘃𝗶𝗹 𝗻𝗼 𝗠𝗶𝗹𝗶𝘁𝗮𝗿 𝗵𝗮𝗹𝗼𝗼𝘁 𝗼𝗻𝗮 𝗦𝗮𝘂𝗱𝗼𝘇𝗮 𝗔𝗿𝗺𝗮𝗻𝗱𝗮 𝗱𝗲 𝗔𝗿𝗮𝘂́𝗷𝗼 𝗔𝗿𝗿𝗮𝗻𝗵𝗮𝗱𝗼 𝗵𝗼 𝗻𝗮𝗿𝗮𝗻 𝗞𝗼𝗱𝗶𝗴𝘂 “𝗛𝗔𝗟𝗜𝗠𝗔”.

“𝐁𝐢𝐨𝐠𝐫𝐚𝐟𝐢 𝐛𝐚𝐝𝐚𝐤”

Saudoza “Halima” Moris iha suku Estado Postu Administrativu Ermera, Munisipiu Ermera iha 13 Fevereiru 1954 ho maun alin 12 husi Aman Joaquim Arranhado no Inan Esperança C. Arranhado, husi Lisan Berleba Mau-adu uma kain Hatcau, Moris nudar Ema Sarani iha Igreija Katolika Romano.

Vida Infansia hela iha suku Estado, Vida Adolesensia to Adultu iha Vila Verde Dili to mai iha Ermera

Edukasaun iha Eskola Canosiana Balide Timor Portugues to tinan 1972 ( 4a Klase), Graduada Qualifikasaun Diploma ba Edukasaun Sekundaria Geral Univerdidade Cristal Dili, Ordem de Timor, Kondekorada 1997, Sertifikadu Apresiasaun Katekista husi Paroku Nossa Senhora de Lurdes Ermera Reverendu Pe.Ola Duli, hetan Medalha de Mérito do Servisu Dom Jaime Garcia Goulart ba Katekista iha Katedral Dili 08 Dezembru 2020 husi Dom Virgilio Cardeal do Carmo da Silva. SDB

Periodu Moris nian

Sobrevivente Invasaun iha masakre Kampu Kaikoli Dili no Refugia ho oan mane Saudozu Lomelino do Rosario Salsinha iha Seminario Menor São João maria Vianey Dare (1975).

Membru OPMT, Katekista Kruzada Eukaristia iha Paroku Nossa Senhora de Lurdes Ermera no Responsabel katekista Filha das Madres Canosiana Ermera, (1979-2010).

Servisu Klandestina hodi Apoiu Maximu Komandante das Falintil Kayrala Xanana Gusmão halo Servisu iha Rezidensia Nunutali ne’ebé hanesan mos Abrigu, (1991).

Servisu klandestina hodi Apoiu Komandante Nino Konis Santana ho Kolaborador Rezistensia Xomotxo, (1994-1998).

Halo Aktividade Religiosa ba Estabelesimentu Kapela Santisima Trindade Humboe to inagura, (husi 15 Setembru 1987 to 15 Sebembru 2009).

Responsavel ba Kapela Santisima Trindade Humboe até husik Mundu (2011-2025.

Saudoza 𝗔𝗿𝗺𝗮𝗻𝗱𝗮 𝗱𝗲 𝗔𝗿𝗮𝘂́𝗷𝗼 𝗔𝗿𝗿𝗮𝗻𝗵𝗮𝗱𝗼 “𝗛𝗔𝗟𝗜𝗠𝗔” hakotu nia peregrinasaun iha nia horik fatin Abrigu Nunutali loron 16 Dezembru 2025.

Iha loron 18 Dezembru 2025 Familia hamutuk ho Entidade sira hotu haloot ona Saudoza iha Semiteriu Familia Nunutali.

Iha fatin hanesan Ex Komandante das Falintil Kayrala Xanana Gusmão Aktual Primeiru Ministru Haktuir “𝘍𝑎𝘵𝑖𝘯 𝘪𝑑𝘢 𝘯𝑒’𝑒 𝐴𝘣𝑟𝘪𝑔𝘶 𝘕𝑢𝘯𝑢𝘵𝑎𝘭𝑖 𝑙𝘢𝑜𝘴 𝘥𝑒𝘪𝑡 𝑝𝘢𝑟𝘢 𝘩𝑎𝘶 𝘮𝑎𝘪 𝘴𝑢𝘣𝑎𝘳 𝘮𝑎𝘪𝑏𝘦 𝘧𝑎𝘵𝑖𝘯 𝘪𝑑𝘢 𝘯𝑒’𝑒 𝑚𝘢𝑘 𝑓𝘢𝑡𝘪𝑛 ℎ𝘢𝑙𝘰 𝘚𝑒𝘳𝑣𝘪𝑠𝘶 𝘯𝑖𝘢𝑛, 𝘧𝑖𝘭𝑚𝘢𝑔𝘦𝑚 𝑏𝘢𝑙𝘶 𝘩𝑎𝘭𝑜 𝑖𝘩𝑎 𝑓𝘢𝑡𝘪𝑛 𝑛𝘦’𝘦 𝘩𝑜𝘥𝑖 𝐻𝘢𝑟𝘶𝑘𝘢 𝘣𝑎 𝑅𝘢𝑖 𝑙𝘪𝑢𝘳, 𝐴𝘣𝑟𝘪𝑔𝘶 𝘕𝑢𝘯𝑢𝘵𝑎𝘭𝑖 𝑚𝘰𝑠 ℎ𝘢𝑛𝘦𝑠𝘢𝑛 𝐹𝘢𝑡𝘪𝑛 𝑖𝘥𝑎 𝑛𝘦’𝘦𝑏𝘦́ 𝘩𝑎𝘩𝑢’𝑢 ℎ𝘢𝑚𝘰𝑟𝘪𝑠 𝑓𝘢𝑙𝘪 𝘓𝑢𝘵𝑎 𝑅𝘦𝑔𝘪𝑎̃𝘰 𝘐𝑉 𝑛𝘪𝑎𝘯, 𝑀𝘢𝑛𝘢 𝘈𝑟𝘮𝑎𝘯𝑑𝘢 𝘩𝑎𝘵𝑢𝘥𝑢 𝑚𝘢𝑖 𝑖𝘵𝑎 𝑆𝘦𝑟𝘷𝑖𝘴𝑢 𝑚𝘢𝑘𝘢’𝘢𝑠, 𝘚𝑒𝘳𝑣𝘪𝑠𝘶 𝘣𝑎 𝐸𝘮𝑎 𝑠𝘦𝑙𝘶𝑘, 𝘓𝑜𝘭𝑜 𝑙𝘪𝑚𝘢𝑛 𝑏𝘢 𝘌𝑚𝘢 𝘚𝑒𝘭𝑢𝘬 𝘯𝑢𝘥𝑎𝘳 𝘔𝑒𝘴𝑡𝘳𝑎 𝑛𝘶𝑑𝘢𝑟 𝑚𝘰𝑠 𝐾𝘢𝑡𝘦𝑘𝘪𝑠𝘵𝑎, 𝘶𝑙𝘶𝑘 𝑘𝘦𝑑𝘢𝑠 ℎ𝘢𝑟𝘦 𝘬𝑎𝘵𝑎𝘬 𝘔𝑎𝘯𝑎 𝐴𝘳𝑚𝘢𝑛𝘥𝑎 𝑆𝘦𝑟𝘷𝑖𝘴𝑢 𝑛𝘶𝑛𝘬𝑎 𝑘𝘰𝑙𝘦, 𝑡𝘰 𝘯𝑖𝘢 𝘥𝑎𝘥𝑎 𝑖𝘪𝑠 𝑛𝘪𝑎 𝑘𝘰𝑙𝘦 𝘯𝑜 ℎ𝘢𝑘𝘰𝑡𝘶 𝘰𝑛𝘢 𝘪𝑖𝘴”

Komandante das Falintil Kayrala Xanana Gusmão hatutan “𝐻𝑎𝑢 ℎ𝑎𝑚𝑢𝑡𝑢𝑘 ℎ𝑜 𝐹𝑎𝑚𝑖𝑙𝑖𝑎 𝑏𝑜𝑜𝑡 𝑇𝑟𝑖𝑠𝑡𝑒 𝑡𝑎𝑚𝑏𝑎 𝑎𝑚𝑖 𝑙𝑎𝑘𝑜𝑛 𝑡𝑖𝑎 𝑜𝑛𝑎 𝑚𝑎𝑛𝑎, 𝑚𝑎𝑖𝑏𝑒 𝑎𝑚𝑖 𝑜𝑟𝑔𝑢𝑙ℎ𝑜 𝑡𝑎𝑚𝑏𝑎 𝑚𝑎𝑛𝑎 𝑓𝑜 𝑒𝑥𝑒𝑚𝑝𝑙𝑢 𝑘𝑎𝑝𝑎𝑠 𝑡𝑒𝑏𝑒-𝑡𝑒𝑏𝑒𝑠 𝑖ℎ𝑎 𝑓𝑢𝑛𝑢 𝑙𝑎𝑟𝑎𝑛 𝑛𝑜 𝑑𝑒𝑝𝑜𝑖𝑠 𝑑𝑒 𝑓𝑢𝑛𝑢, 𝑚𝑎𝑛𝑎 ℎ𝑎𝑡𝑢𝑑𝑢 𝑛𝑎𝑓𝑎𝑡𝑖𝑛 𝑜 𝑛𝑖𝑎 𝑘𝑜𝑚𝑝𝑟𝑖𝑚𝑖𝑠𝑢 𝑏𝑎 𝑆𝑜𝑠𝑖𝑎𝑑𝑎𝑑𝑒 𝑏𝑎 𝑒𝑚𝑎 𝑠𝑒𝑙𝑢𝑘 𝑚𝑜𝑠, 𝑖𝑑𝑎 𝑛𝑒’𝑒 𝑚𝑎𝑘 𝑒𝑥𝑒𝑚𝑝𝑙𝑢 𝑑𝑖𝑎𝑘 𝑡𝑒𝑏𝑒𝑠 𝑛𝑒’𝑒𝑏𝑒 𝑎𝑚𝑖 𝑠𝑒𝑖 𝑘𝑎𝑒𝑟 𝑛𝑎𝑓𝑎𝑡𝑖𝑛 𝑚𝑎𝑛𝑎 𝐴𝑟𝑚𝑎𝑛𝑑𝑎, 𝑎𝑚𝑖 ℎ𝑎𝑡𝑒𝑛𝑒 𝑜 𝑖ℎ𝑎 ℎ𝑒𝑙𝑎 𝑛𝑒’𝑒 𝑛𝑜 ℎ𝑎𝑟𝑒 ℎ𝑒𝑙𝑎, 𝑎𝑚𝑖 𝑠𝑒𝑖 𝑟𝑒𝑧𝑎 𝑀𝑎𝑟𝑜𝑚𝑎𝑘 𝑠𝑒𝑖 𝑙𝑜𝑟𝑖 𝑚𝑎𝑛𝑎 𝑏𝑎 𝑛𝑖𝑎 𝑘𝑎𝑑𝑢𝑛𝑎𝑛 𝑠𝑎𝑛𝑡𝑢, 𝑖ℎ𝑎 𝑛𝑒’𝑒𝑏𝑎 ℎ𝑢𝑠𝑢 𝑏𝑎 𝑀𝑎𝑟𝑜𝑚𝑎𝑘 𝑎𝑗𝑢𝑑𝑎 𝑎𝑚𝑖 𝑠𝑎𝑖 𝑓𝑜𝑟𝑡𝑒 ℎ𝑎𝑛𝑒𝑠𝑎𝑛 𝑚𝑎𝑛𝑎 𝑙𝑜𝑟𝑖 𝑘𝑜𝑚𝑝𝑟𝑖𝑚𝑖𝑠𝑢 𝑛𝑜 𝑣𝑎𝑙𝑜𝑟𝑖𝑠 𝑛𝑒’𝑒𝑏𝑒́ 𝑖𝑡𝑎 𝑛𝑖𝑎 𝑟𝑎𝑖 𝑝𝑟𝑒𝑠𝑖𝑧𝑎”

Komandante das Falintil Kayrala Xanana Gusmão mos enkoraza Joventude sira hotu tenke banati tuir exemplu ne’ebé Saudoza 𝑨𝒓𝒎𝒂𝒏𝒅𝒂 𝒅𝒆 𝑨𝒓𝒂𝒖́𝒋𝒐 𝑨𝒓𝒓𝒂𝒏𝒉𝒂𝒅𝒐 “𝑯𝑨𝑳𝑰𝑴𝑨” hatudu hela durante nia vida tomak.

@#Media AME/XII/2025/Portal Munisipal Ermera#@

Hatolia A 17 Dezembru 2025

Iha Loron 16 Dezembru Tinan 2025 Ekipa Autoridade Munisipal Ermera, Kompostu husi Servisu Munisipal Ajensia Planeamentu, Servisu Munisipal Rekursu Humanu, Servisu Munisipal Organizasaun Noun Governamentais no Organizasaun Komunitariu, Servisu Munisipal Finansas, Servisu Munisipal Asaun Sosial no Servisu Munisipal Logistika, Halao Formasaun Durante loron rua ba Pesoal Apoiu Servisu Suku iha Salaun Biblioteka Postu Administrativu Hatolia A. Materia formasaun ne’ebe mak Formador sira aprezenta bazeia ba kompetensia kada Servisu Munisipal sira nian ne’ebe halo tuir kna’ar Servisu Diaria husi pesoal Apoiu Servisu Suku. Formasaun refere Fasilita husi koperasaun entre Ajensia Planeamentu Munisipal no Postu Administrativu Hatolia A.

𝐄𝐫𝐦𝐞𝐫𝐚, 𝟎𝟐 𝐃𝐞𝐳𝐞𝐦𝐛𝐫𝐮 𝟐𝟎𝟐𝟓

𝐄𝐱𝐞𝐥𝐞́𝐧𝐬𝐢𝐚 𝐌𝐢𝐧𝐢𝐬𝐭𝐫𝐮 𝐌𝐏𝐈𝐄, 𝐒𝐫. 𝐆𝐚𝐬𝐭𝐚̃𝐨 𝐅𝐫𝐚𝐧𝐜𝐢𝐬𝐜𝐨 𝐝𝐞 𝐒𝐨𝐮𝐬𝐚 𝐋𝐚𝐧𝐬𝐚 𝐏𝐫𝐨𝐣𝐞𝐭𝐮 𝐔𝐳𝐮 𝐑𝐚𝐢 𝐀́𝐫𝐞𝐚 𝐔𝐫𝐛𝐚𝐧𝐮 𝐢𝐡𝐚 𝐒𝐢𝐝𝐚𝐝𝐞 𝐆𝐥𝐞𝐧𝐨 𝐌𝐮𝐧𝐢𝐬𝐢́𝐩𝐢𝐮 𝐄𝐫𝐦𝐞𝐫𝐚

Tersa-Feira, 02/12/2025, Exelénsia Ministru MPIE, 𝐒𝐫. 𝐆𝐚𝐬𝐭𝐚̃𝐨 𝐅𝐫𝐚𝐧𝐜𝐢𝐬𝐜𝐨 𝐝𝐞 𝐒𝐨𝐮𝐬𝐚, akompaña husi Exelènsia PAM Ermera, 𝐒𝐫. 𝐉𝐨𝐬𝐞́ 𝐌𝐚𝐫𝐭𝐢𝐧𝐡𝐨 𝐝𝐨𝐬 𝐒𝐚𝐧𝐭𝐨𝐬 𝐒𝐨𝐚𝐫𝐞𝐬 halo lansamentu ba 𝐏𝐫𝐨𝐣𝐞𝐭𝐮 𝐔𝐳𝐮 𝐑𝐚𝐢 𝐀́𝐫𝐞𝐚 𝐔𝐫𝐛𝐚𝐧𝐮 𝐢𝐡𝐚 𝐒𝐢𝐝𝐚𝐝𝐞 𝐆𝐥𝐞𝐧𝐨, programa ne’e realiza iha Salaun Autoridade Munisípiu Ermera .

Projetu refere elabora husi ekipa konsulator husi 𝐏𝐓. 𝐁𝐮𝐧𝐚𝐤𝐞𝐧 𝐉𝐚𝐲𝐚 no 𝐏𝐓. 𝐋𝐚𝐫𝐚𝐬 𝐒𝐚𝐦𝐛𝐚𝐝𝐚 Indonézia ne’ebé lidera husi, 𝐒𝐫. 𝐃𝐚𝐯𝐢𝐝 𝐒𝐢𝐭𝐨𝐦𝐨𝐫𝐞𝐧 sei servisu hamutuk ho Ekipa Traballu ne’ebé organiza husi Diretora Nasionál do Planeamento Urbano, 𝐒𝐫𝐚. 𝐆𝐫𝐚𝐜𝐞 𝐍𝐚𝐭𝐚𝐥𝐢𝐚 𝐋𝐨𝐩𝐞𝐬 𝐝𝐞 𝐂𝐚𝐫𝐯𝐚𝐥𝐡𝐨 no iha nivel Munisípiu lidera husi Sekretáriu PIDI, 𝐒𝐫. 𝐀𝐧𝐭𝐨́𝐧𝐢𝐨 𝐀𝐥𝐯𝐞𝐬 𝐝𝐚 𝐂𝐨𝐬𝐭𝐚.

Serimónia lansamentu ne’e partisipa husi MPIE, MAE, MOP, Autoridade Munisipál Ermera, Diretores Servisu Munisipais, Delegasaun Territorial, Liña Ministeriais, Prezidente CCI-TL, PNTL, F-FDTL, Lider Partidu Politíkus, Veteranus, Administrador Postu Administrativu, Lideransa Komunitáriu, Funsionáriu no lia nain.

@#𝐌𝐞́𝐝𝐢𝐚𝐀𝐌𝐄/𝐗𝐈𝐈/𝟐𝟎𝟐𝟓@#

𝐄𝐫𝐦𝐞𝐫𝐚, 10 𝐃𝐞𝐳𝐞𝐦𝐛𝐫𝐮 𝟐𝟎𝟐𝟓

Tersa-Feira, 09/12/2025, Exelénsia Prezidente Autoridade Munisipál, 𝐒𝐫. 𝐉𝐨𝐬𝐞́ 𝐌𝐚𝐫𝐭𝐢𝐧𝐡𝐨 𝐝𝐨𝐬 𝐒𝐚𝐧𝐭𝐨𝐬 𝐒𝐨𝐚𝐫𝐞𝐬, halo abertura ba atividade ne’ebé realiza husi 𝐌𝐢𝐧𝐢𝐬𝐭𝐞́𝐫𝐢𝐨 𝐝𝐚 𝐒𝐚𝐮́𝐝𝐞 liuhusi 𝐃𝐢𝐫𝐞𝐜̧𝐚̃𝐨 𝐆𝐞𝐫𝐚𝐥 𝐝𝐞 𝐂𝐮𝐢𝐝𝐚𝐝𝐨𝐬 𝐒𝐚𝐮́𝐝𝐞 𝐏𝐫𝐢𝐦𝐚́𝐫𝐢𝐨𝐬, 𝐃𝐞𝐩𝐚𝐫𝐭𝐚𝐦𝐞𝐧𝐭𝐮 𝐈𝐦𝐮𝐧𝐢𝐳𝐚𝐬𝐚𝐮𝐧 kona-bá “𝐏𝐫𝐨𝐠𝐫𝐞𝐬𝐮 𝐃𝐞𝐳𝐞𝐧𝐩𝐞𝐧̃𝐮 𝐏𝐫𝐨𝐠𝐫𝐚𝐦𝐚 𝐈𝐦𝐮𝐧𝐢𝐳𝐚𝐬𝐚𝐮𝐧 𝐑𝐞𝐣𝐢𝐚𝐮𝐧 𝐎𝐞𝐬𝐭𝐞”, iha Salaun Autoridade Munisípiu Ermera.

Avaliasaun refere kona-ba Periodu 𝐉𝐚𝐧𝐞𝐢𝐫𝐮 𝐭𝐨’𝐨 𝐒𝐞𝐭𝐞𝐦𝐛𝐫𝐮 𝟐𝟎𝟐𝟓 hodi hadia Dezenpeñu Programa Imunizasaun liuhusi Evidensia no Asaun ne’ebé akumula Pesoal Saúde maihusi Munisípiu 5 mak hanesan 𝐁𝐨𝐛𝐨𝐧𝐚𝐫𝐨, 𝐋𝐢𝐪𝐮𝐢𝐜̧𝐚, 𝐃𝐢𝐥𝐢, 𝐑𝐑𝐀𝐄𝐎𝐀 𝐢𝐧𝐤𝐥𝐮𝐢 𝐄𝐫𝐦𝐞𝐫𝐚. Marka prezensa husi Diretora Geral de Cuidados de Saúde Primários, 𝐃𝐫𝐚. 𝐄𝐥𝐢𝐬𝐚𝐛𝐞𝐭𝐡 𝐋𝐞𝐭𝐨 𝐌𝐚𝐮 no atividade ne’e hetan apoiu husi Organizasaun Internasionál 𝐔𝐍𝐈𝐂𝐄𝐅 no 𝐖𝐇𝐎 iha Timor Leste.

@#𝐌𝐞́𝐝𝐢𝐚𝐀𝐌𝐄/𝐗𝐈𝐈/𝟐𝟎𝟐𝟓@#

Traballadór sira ezekuta hela obra Estadu iha terrenu. Imajen TATOLI/António Gonçalves

ERMERA, 13 janeiru 2022 (TATOLI)–Ministru Obra Públika (MOP), Salvador Eugênio Soares dos Reis Pires, hateten, estrada iha territóriu nasionál hamutuk kilómetru 6.000-resin, ne’ebé desde independénsia to’o agora foin hadi’a de’it balun.

“Ita-nia estrada hotu konstitui hosi estrada nasionál, munisipál, urbana no rurál hamutuk kilómetru 6.000-resin ne’ebé perkore Timor-Leste tomak. Governu ida uluk dezde independénsia mai to’o agora halo ona estrada kilómetru 2000-resin ho osan biliaun $2-resin,” Ministru Salvador informa liuhosi diálogu komunitáriu iha salaun Parokiál Gleno, munisípiu Ermera, kinta ne’e.

Enkuantu, estrada nasionál kilómetru 1.200, foin halo kilómetru 500-resin, finansia hosi Fundu Empréstimu, ne’ebé balun kompleta ona no balun la’o hela, estrada munisipál hosi kilómetru 900 foin halo kilómetru 33, estrada rurál hosi kilómetru 3.700-resin foin halo kilómetru 700-resin.

“Ida-ne’e atu hateten katak ho rekursu finanseiru ne’ebé limitadu, tenki prioritiza setór importante sira seluk hanesan agrikultura, saúde, edukasaun no ema mak sai alvu, entaun ita tenki fahe osan ne’e maski infraestrutura bázika hanesan komponente importante ida hosi kapitál sosiál,” Ministru akresenta

Progresu MOP tinan 2018 to’o 2021

Ministru relata, iha promosaun projetu no prosesu administrativa tuir lei, tantu projetu liña ministériu no mós ida ne’ebé mak Governu prekore ba Fundu Infraestrutura, nia prosesu hanesan, hafoin Orsamentu Jerál Estadu (OJE) kuandu orsamentada iha programa MOP, Ajénsia Dezenvolvomentu Nasionál (ADN) tenki halo verifikasaun, hafoin Governu bele loke konkursu.

Ba projetu sira ne’ebé perkore ba Fundu Infraestrutura, hafoin ADN verifika, sei lori ba Konsellu Administrasaun Fundu Infraestrutura (KAFI) aprova, hafoin Komisaun Nasionál Aprovizionamentu (CNA, sigla portugés)  loke konkursu, no fó ba MOP ho empreza sira ezekuta, ne’ebé nia pagamentu mós hanesan.

Kona-ba eletrisidade, polítika VIII Governu mak atu finaliza projetu eletrifikasaun iha fin tinan 2023 ba suku 76, ne’ebé iha tinan 2021 Eletrisidade de Timor-Leste, Empreza Públika (EDTL, E.P) anúnsia ona projetu pakote 34 no iha semana kotuk pakote 44 tan, nune’e projetu pakote 78 mak EDTL.EP fó sai ona.

Notísia relevante: EDTL introdús projetu eletrifikasaun pakote 44 ba empreza interesadu

Projetu 78 ne’e kobre suku 55 hosi suku 76 iha territóriu tomak ne’ebé seidauk asesu liña eletrisidade, enkuantu restante suku 21 sei halo levantamentu no tuir planu EDTL, E.P nian iha inísiu tinan ne’e sei loke tan pakote ba datoluk hodi konklui projetu eletrifikasaun suku sira ne’ebé seidauk hetan.

Hosi projetu 78 kobre ne’ebé ba suku 55 ne’e inklui suku iha Ermera, ne’ebé ba munisípiu Ermera nian hahú iha suku Goulolo-aldeia Oplana, Humboe-aldeia Hatalin, Eskola Báziku Era Ulu-sede suku Era Ulu, Parami-Sio, Laklo-Ailaku, Obulu-Nunumea, Hatulia vila-Samara, Samara-Leimea kraik.

Enkuantu, hein hela liña fiksu, iha kedas tinan 2019 MOP halo programa eletrifikasaun rurál, ne’ebé fó solar panel ba komunidade asesu hodi bele hele iha liña eletrisidade, nune’e hein instalasaun fisku.

Suku ne’ebé sai benefisiáriu hanesan Baboe Leten, Baboe Kraik, Koliati, Alelo no Manusahe. Iha tinan 2022 ne’e MOP planeia estabelese eletrifikasaun rurál ba suku tolu, iha Koliati aldeia hotu hanesan Hauhei uma-kain lima, Manukati uma-kain lima, Aihatedu uma-kain sia, Manuletu uma-kain 15, Raikua uma-kain 10, Klaitrema uma-kain 12, no Teoru 15.

Suku Ailelo aldeia Tata uma-kain lima, Lerema uma-kain rua, Betufu uma-kain 16, Suku Manusae, Hatete uma-kain sia.

Kona-ba estrada iha tinan 2018 to’o 2021, ba munisípiu Ermera halo projetu pakote 33 ho distánsia kilómetru 136, konstitui hosi estrada rurál manutensaun pakote 25 kilómetru 126.

“Manutensaun ne’e importante tanba hafoin ita halo tenki mantein, atu nune’e ita-nia estrada sira kontinua funsiona hodi fasilita atividade sidadaun sira nian loron-loron,” Ministru dehan.

Estrada kilómetru 213 iha tinan 2022

Iha tinan 2022, sei halo estrada pakote 51 ho distánsia kilómetru 213, konsitutui hosi estrada rurál kilómetru 44, ne’ebé fahe ba manutensaun 16 no reabilitasaun 28, ponte tolu no mós estrada nasionál balun.

Projetu estrada sira ne’e iha Ermera mak estrada liga Aitutu-Hatubulico ho distánsia kilómetru 11,9, Hatubuilico-Letefoho kilómetru 18,4, Letefoho-Gleno kilómetru 24,5, Humboe-Ermera kilómetru 4,8, no mós hosi Ponte ba Gleno kilómetru 6,4.

“Ne’e dezeñu hotu ona no haruka ba ona Komisaun Nasionál Aprovizionamentu (CNA, sigla portugés) hodi loke konkursu, tanba KAFI halo ona aprovasaun uza fundu empréstimu hodi husu Banku Mundiál,” Governante ne’e esplika.

Kona-ba estrada munisipál iha Ermera, mak hanesan Ermera-Fatubesi iha tinan 2018 lansa ona no ninia progresu to’o ona 80%, foin lalais rai udan maibé Govenu husu empreza atu mitiga tiha molok entrega tenki ho kualidade.

Hosi Aileu Seloi-Gleno kilómetru 17,5, hanesan hola parte estrada munisipál tanba iha tinan 2018, bainhira Primeiru-Ministru fó mai MOP millaun $10 atu halo estudu no mós projetu balun, konklui hotu ona no haruka ona ba ADN halo verfikasaun.

Kona-ba ponte, mak hanesan Vera Railaco, Railaco kraik ba Railaco Leten metru 20, iha 2019 inklui iha pakote 10 ne’ebé halo ba ponte hanesan ponte Comoro mota ulun no mós ponte sira seluk.

Ponte Lumutu liga Letefoho-Ermera rezultadu verifikasaun ADN finaliza no KAFI mós aprova ona, tau ba estudu iha tinan 2022, enkuantu ponte Sare liga Ermera-Liquiçá ho distánsia metru 188, sei avansa ba estudu uluk iha tinan 2022.

Enkuantu, hein planu fiksu Governu mós prevee osan hodi halo manutensaun atu nune’e rekupera lai kondisaun labele a’at liu hodi nune’e fasilita lai atividade loron-loron nian.

Tanba ne’e maka sei halo manutensaun estrada trosu Ermera villa Maria, trosu Tibar-Gleno kilómetru 35, Ermera-Hauba kilómetru 48.

© 2026 Administration Municipality of Ermera